Paplašinātā meklēšana
Meklējam plīst.
Atrasts vārdos (12):
Atrasts vārdu savienojumos (30):
- (Tā, ka (vai), arī ka (vai)) ausis krīt ciet (arī plīst pušu, arī jābāž ciet)
- (Tā, ka, arī ka vai) ausis krīt ciet (arī plīst pušu, arī jābāž ciet)
- (Tā, ka, arī ka vai) ausis krīt ciet (arī plīst pušu, arī jābāž ciet)
- (Vai) plīst no (arī aiz) skaudības
- (Vai) plīst no (arī aiz) skaudības
- (Vai) plīst no (arī aiz) ziņkārības
- (Vai) plīst no (arī aiz) ziņkārības
- Ausis plīst (vai) pušu
- Ausis plīst (vai) pušu
- Galva plīst (vai) pušu
- Galva plīst (vai) pušu
- Galva plīst pušu, arī galva (vai) pušu plīst
- Lūst vai plīst, arī plīst vai lūst
- Lūst vai plīst, arī plīst vai lūst
- No (arī aiz) dusmām (vai) plīst (arī sprāgt), arī sprāgt (arī plīst) (vai) pušu no (arī aiz) dusmām
- No (arī aiz) dusmām (vai) sprāgt (arī plīst), arī sprāgt (arī plīst) (vai) pušu no (arī aiz) dusmām
- Plīst (vai) pušu
- Plīst (vai) pušu
- Plīst no (arī aiz) smiekliem
- Plīst no (arī aiz) smiekliem
- Riepa plīst (arī sprāgst)
- Riepa sprāgst (arī plīst)
- Seja (arī vaigi) (vai) plīst aiz veselības
- Seja (arī vaigi) (vai) plīst aiz veselības
- Seja (arī vaigi) (vai) plīst aiz veselības
- Sirds (arī krūtis) (vai) plīst (pušu)
- Sirds (arī krūtis) (vai) plīst (pušu)
- Sirds (vai) plīst pušu
- Sirds (vai) trūkst (biežāk plīst) (pušu)
- Vaigi (arī seja) (vai) plīst aiz veselības
Atrasts skaidrojumos (63):
- (Pār)iet pušu (pār)plīst.
- izšaut Ar troksni pārplīst (piemēram par riepu, balonu).
- stirkšķis Ass, paskarbs troksnis, kas rodas, piemēram, plīstot audumam, kam sīkam beržaties gar ko.
- pārtrūkt Attīstoties sākt izdalīt strutas, arī pārplīst (par augoni).
- uztrūkt Attīstoties sākt izdalīt strutas, arī pārplīst (par augoni).
- jukt Dalīties daļās, atsevišķos gabalos (piemēram, lūstot, brūkot, plīstot) - par priekšmetu.
- plirkšķis Griezīga, parasti augsta, skaņa, kas rodas, piemēram, metāla priekšmetam beržaties gar ko, plīstot audumam.
- plarkšķis Griezīgs, nevienmērīgs troksnis, kas rodas, piemēram, darbojoties motoram, arī kam plīstot, sprāgstot.
- ieplīsums Ieplēsta vai ieplīsusi vieta. Plaisa, kas radusies plīstot.
- applīst Ieplīst, apdriskāties (par drēbēm). Būt tādam, kam vairākās vietās ieplīsušas vai saplīsušas drēbes.
- iesprāgt Ieplīst, ieplaisāt.
- ietrūkt Ieplīst. Ieplaisāt.
- tirkšķis Īslaicīgu, samērā asu, cita citam ātri sekojošu trokšņu kopums, ko rada, piemēram, ierīces, mehānismi, plīstoši audumi.
- triplekss Kārtains stikls, kas plīstot nerada asas šķembas.
- sprēgāt Kļūt tādam, kurā temperatūras maiņu iedarbībā plīst nelieli šķidruma, gāzes veidojumi, izdalās mazas vielas daļiņas un rodas īslaicīgs, ass troksnis (par priekšmetiem, vielām u. tml.). Strauji izdalīties (no kā, parasti degoša).
- sprikstēt Kļūt tādam, kurā temperatūras maiņu iedarbībā plīst nelieli šķidruma, gāzes veidojumi, izdalās mazas vielas daļiņas un rodas īslaicīgs, ass, pakluss troksnis (par priekšmetiem, vielām u. tml.). Arī sprēgāt (2).
- plirkš Lieto, lai atdarinātu griezīgu, parasti augstu, skaņu, kas rodas, piemēram, metāla priekšmetam beržaties gar ko, plīstot audumam.
- aptecināt Ļaut vai panākt, ka aptek, aplīst (ar ko). Notecināt.
- aizplīst Mazliet ieplīst.
- ieplīst Mazliet, arī vietumis saplīst.
- pašķīst Mazliet, daļēji saplīst (parasti par audumu, apģērba gabalu).
- skamba Neliela daļa, kas ir atdalījusies (no kā, tam plīstot, drūpot u. tml.).
- skrandas Nelielas daļas, kas ir atdalījušās no kā (tam plīstot, drūpot u. tml.).
- saplēst Neviļus, negribēti pieļaut, ka (kas) saplīst.
- uzplēst Neviļus, negribēti pieļaut, ka saskarē ar ko asu (kas) tiek bojāts, uzplīst.
- neplīstošs Nol. divd. --> plīst.
- nojukt Nolietojoties sadalīties daļās, atsevišķos gabalos (piemēram, lūstot, brūkot, plīstot). Arī izjukt (1).
- sist Pakļaujot trieciena iedarbībai, panākt, būt par cēloni, ka (kas) šķeļas, drūp, plīst.
- noberzt Pakļaut mehāniskam kairinājumam tā, ka pārplīst (tulzna).
- Iet pušu Pārplīst.
- Pāriet pušu Pārplīst.
- uzplīst Pārplīst.
- izplīsums Paveikta darbība --> izplīst. Izplīsusi vieta.
- plīsums Paveikta darbība, rezultāts --> plīst (2). Bojājums, plaisa.
- plīsums Paveikta darbība, rezultāts --> plīst (3). Izdilusi (kā) vieta, arī caurums.
- plīsums Paveikta darbība, rezultāts --> plīst (4).
- stirkšķēt Radīt asu, paskarbu troksni, kas rodas, piemēram, plīstot audumam, kam sīkam beržaties gar ko. Atskanēt šādam troksnim.
- džinkstēt Radīt augstu, parasti spalgu, skaņu (piemēram, par metāla priekšmetiem, plīstošiem stikliem). Atskanēt šādam troksnim.
- žvinkstēt Radīt augstu, parasti spalgu, troksni (piemēram, par metāla priekšmetiem, stikliem, tiem krītot, plīstot u. tml.). Atskanēt šādam troksnim.
- zvanīt Radīt dzidras, parasti samērā augstas, skaņas (par metāla, stikla priekšmetiem, tiem saskaroties, plīstot, arī tos skarot u. tml.). Atskanēt šādām skaņām.
- šķindēt Radīt dzidru, arī asu, samērā skaļu skaņu (piemēram, par metāla, stikla priekšmetiem, kas strauji saskaras, par plīstošiem stikliem). Atskanēt šādai skaņai.
- plarkšķēt Radīt griezīgu, nevienmērīgu troksni (piemēram, par motoru, arī par to, kas plīst, sprāgst). Atskanēt šādam troksnim.
- plirkšķēt Radīt griezīgu, parasti augstu, skaņu (piemēram, par metāla priekšmetu, kas beržas gar ko, par plīstošu audumu). Atskanēt šādai skaņai.
- tirkšķēt Radīt īslaicīgus, samērā asus, citu citam ātri sekojošus trokšņus (piemēram, par ierīcēm, mehānismiem, plīstošiem audumiem). Atskanēt šādiem trokšņiem.
- strinkšķēt Radīt samērā augstu, parasti spalgu, skaņu (piemēram, par, parasti saspriegtiem, metāla priekšmetiem, plīstošiem stikliem). Atskanēt šādai skaņai.
- trinkšķēt Radīt samērā augstu, parasti spalgu, skaņu (piemēram, par, parasti saspriegtiem, metāla priekšmetiem, plīstošiem stikliem). Atskanēt šādai skaņai. Strinkšķēt.
- atplīsums Rezultāts --> atplīst (1). Atplīsusī daļa.
- plīsums Rezultāts --> plīst (1).
- izjukt Sadalīties daļās, atsevišķos gabalos (piemēram, lūstot, brūkot, plīstot) - par priekšmetu, parasti kāda spēka iedarbībā.
- sajukt Sadalīties, parasti pilnīgi, daļās, atsevišķos gabalos (piemēram, lūstot, brūkot, plīstot) - par priekšmetu.
- Riepa plīst (arī sprāgst) Saka, ja plīst ar gaisu piepildīta liepas kamera.
- Riepa sprāgst (arī plīst) Saka, ja plīst ar gaisu piepildīta riepas kamera.
- strinkšķis Samērā augsta, parasti spalga, skaņa, ko rada, piemēram, parasti saspriegti, metāla priekšmeti, plīstoši stikli. Skaņa, ko rada strinkšķināmie stīgu instrumenti.
- trinkšķis Samērā augsta, parasti spalga, skaņa, ko rada, piemēram, parasti saspriegti, metāla priekšmeti, plīstoši stikli. Skaņa, ko rada strinkšķināmie stīgu instrumenti. Strinkšķis.
- izbirt Saplīst un izkrist no rāmja (par stiklu). Sabojāties, saplīstot un izkrītot stiklam (parasti par logu).
- drumstala Sīka daļa, kas atdalījusies no kā (tam drūpot, plīstot u. tml.).
- druska Sīka daļa, kas radusies, kam drūpot, plīstot u. tml. Arī drupata, drumstala.
- aizsprāgt Sprāgstot, plīstot (kam), strauji aizlidot, izkliedēties (par šķembām, lauskām u. tml.).
- neplīstošs Tāds, kas parastajos lietošanas apstākļos neplīst (parasti par stiklu, stikla izstrādājumiem).
- plīsīgs Tāds, kas viegli plīst.
- drumstalains Tāds, kur ir daudz drumstalu. Tāds, kas viegli drūp, plīst u. tml.
- applīst Tikt sabojātam (no ārpuses vai visapkārt), ieplīstot, atplīstot.
- pļepināt Vairākkārt radīt īslaicīgu, paklusu troksni, plīstot burbuļiem (par biezputru, kas vārās). Atskanēt šādam troksnim.
plīst citās vārdnīcās:
MLVV