aizsprāgt
aizsprāgt parasti 3. pers., -sprāgst, pag. -sprāga; intrans. 
1.Sprāgstot, plīstot (kam), strauji aizlidot, izkliedēties (par šķembām, lauskām u. tml.). 
PiemēriGranātas šķembas aizsprāgst uz visām pusēm.
- Granātas šķembas aizsprāgst uz visām pusēm. 
- Aizsprāga saplēstās pudeles stikli. 
- ..Kalniņš sirdīgi zvēla āmuru pret cirtni, un čuguna skambas [šķembas] sprankšķēdamas aizsprāga telpā. 
1.1.pārn.; sar. Ļoti strauji aizlēkt, aizvirzīties (kur, aiz kā, kam priekšā u. tml.) – par cilvēkiem vai dzīvniekiem. 
PiemēriPuika aizsprāga aizdurvē.
- Puika aizsprāga aizdurvē. 
Avoti: 1. sējums