trinkšķis
trinkšķis -ķa, v.
Samērā augsta, parasti spalga, skaņa, ko rada, piemēram, parasti saspriegti, metāla priekšmeti, plīstoši stikli. Skaņa, ko rada strinkšķināmie stīgu instrumenti. Strinkšķis.
PiemēriIevērojis iedegamies spuldzīti, kas aizstāja izsaukuma trinkšķus, majors nocēla telefona klausuli.
Avoti: 7-2. sējums