stirkšķēt
stirkšķēt parasti 3. pers., stirkšķ, pag. stirkšķēja
stirkšēt parasti 3. pers., stirkš, pag. stirkšēja; intrans.; retāk
Radīt asu, paskarbu troksni, kas rodas, piemēram, plīstot audumam, kam sīkam beržaties gar ko. Atskanēt šādam troksnim.
Piemēri..vareni briestam spēkā. Pat pērnajam goda kreklam vīles stirkšķ...
- ..vareni briestam spēkā. Pat pērnajam goda kreklam vīles stirkšķ...
- Mēs arī nerunājām ne vārda; tikai zāle dobji stirkšēja, trūkdama no saknēm..
- Sāka rakstīt, ka stirkšēja vien.
Avoti: 7-2. sējums