stirkšķēt
stirkšķēt parasti 3. pers., stirkšķ, pag. stirkšķēja
stirkšēt parasti 3. pers., stirkš, pag. stirkšēja; intrans.; retāk
Radīt asu, paskarbu troksni, kas rodas, piemēram, plīstot audumam, kam sīkam beržaties gar ko. Atskanēt šādam troksnim.
Piemēri..vareni briestam spēkā. Pat pērnajam goda kreklam vīles stirkšķ...
Avoti: 7-2. sējums