Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
stirkšķoņa
stirkšķoņa -as, s.; parasti vsk.
Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums → stirkšķēt.
PiemēriVēl skanēja plēstas [medījuma] ādas stirkšķoņa, vēl kraukstēja kauli [suņu] zobos..
Avoti: 7-2. sējums