Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
stirkšķis
stirkšķis -ķa, v.
Ass, paskarbs troksnis, kas rodas, piemēram, plīstot audumam, kam sīkam beržaties gar ko.
PiemēriPārnesis svaru uz kreiso kāju, izmisīgi rauju no muklāja labo. Nāk ar, bet ar aizdomīgu stirkšķi... Nost visa zole, tikai papēdis spītīgi turas klāt.
Avoti: 7-2. sējums