stirkšķis
stirkšķis -ķa, v.
Ass, paskarbs troksnis, kas rodas, piemēram, plīstot audumam, kam sīkam beržaties gar ko.
PiemēriPārnesis svaru uz kreiso kāju, izmisīgi rauju no muklāja labo. Nāk ar, bet ar aizdomīgu stirkšķi... Nost visa zole, tikai papēdis spītīgi turas klāt.
- Pārnesis svaru uz kreiso kāju, izmisīgi rauju no muklāja labo. Nāk ar, bet ar aizdomīgu stirkšķi... Nost visa zole, tikai papēdis spītīgi turas klāt.
- Pulkstenis nolikts un uzvilkts, lai zvana. Lai sprāgst ar savu stirkšķi astoņos no rīta.
- Bet, ja tālumā pērkons bija rūcis zemu un dobji, tad tagad ar spalgu, griezīgu stirkšķi plīsa tepat virs galvas.
Avoti: 7-2. sējums