saplīst
saplīst parasti 3. pers., -plīst, pag. -plīsa; intrans.
1.Plīstot sadalīties. Plīstot sabojāties, parasti pilnīgi.
PiemēriSaplīsis ķieģelis.
- Saplīsis ķieģelis.
- Saplīsušas olas.
- ..ķīviņā nokrita uz grīdas vāze.. Tā laikam bija dārga. Bet nu tā gulēja uz grīdas, saplīsusi četros gabalos.
- ..izrādījās, ka balkona stikla durvis ir ciet. Mēģinot tās atvērt, izkrita lielais stikls un saplīsa sīkās drazās.
- Neapturamas gāja dienas, jumtu malas apkārstījās ar lāstekām, kas drīz vien nokrītot skanēdamas saplīsa.
- pārn. Dažs [mākonis] sasitas kopā ar otru mākoni, un abi tad saplīst, sairst kā divas olu čaulas, izkūp kā dūmi debesu zilumā.
- pārn. Un atskrien brīze, un saplīst klusums..
1.1.Plīstot sadalīties, saplakt (par viļņiem).
Piemēri..pret pašu krastu saplīsa mazs vilnītis, baltas šļakatas izmētājot..
- ..pret pašu krastu saplīsa mazs vilnītis, baltas šļakatas izmētājot..
2.Tiekot pakļautam ilgstošai saskarei ar ko, arī tiekot ilgstoši, arī nevērīgi lietotam, kļūt, parasti ļoti, viscaur, plānam, caurumainam, sabojāties, parasti pilnīgi.
PiemēriSaplīsusi sega.
- Saplīsusi sega.
- Saplīsis zābaks.
- Saplīsis grāmatas vāks.
- Mugurā viņam saplīsis triko krekls, kuram iztrūkušas krūšu pogas..
- Tīkli aizķērās pie grunts un saplīsa skrandās - trīs naktis, kaudamies ar odiem, lāpījām.
- Vairākas logu rūtis aizvilktas ar polietilēna plēvi, kas saplīsusi plandās pavasara vējā.
2.1.sar. Sabojāties, parasti pilnīgi (piemēram, tiekot nevērīgi lietotam).
PiemēriViendien saplīsa mehanizētais sēklas iepildītājs.
- Viendien saplīsa mehanizētais sēklas iepildītājs.
- ..mašīna saplīsa, šoferītis noņēmās ap motoru visu dienu..
- Mūsu mašīna sadega... Bērziņam tika atsūtīta cita. Taču tūlīt saplīsa. Rūc un sprauslo, bet ne no vietas nekust.
Avoti: 7-1. sējums