saplēst
saplēst -plēšu, -plēs, -plēš, pag. -plēsu; trans.
1.Plēšot sadalīt, sasmalcināt.
PiemēriViņš izplēsa atkal pāris lapu no savas ķešas grāmatiņas, saplēsa tās vienlīdzīgos gabaliņos..
2.Plēšot, arī raujot iegūt, sagatavot (ko) lielākā daudzumā. Šādā veidā iegūt, sagatavot (kā lielāku daudzumu).
PiemēriSīmanis piecirta mežā zarus un saplēsa sūnas pakaišiem.
2.1.Šķeļot, ar triecienu u. tml., iegūt, sagatavot (ko) lielākā daudzumā. Šādā veidā iegūt, sagatavot (kā lielāku daudzumu).
PiemēriIebāžu krāsnī saplēsto skalu sauju..
3.Plēšot sabojāt, parasti pilnīgi, arī iznicināt.
Piemēri..suns kozdams saplēsa Pāvulam vienīgās bikses..
3.1.Neviļus, negribēti pieļaut, ka (kas) saplīst.
Piemēri..viņa.. lauza zarus, saplēsa smalko cimdu, ievainoja pirkstu.
3.2.sar. Sabojāt, parasti pilnīgi (piemēram, nevērīgi lietojot). Būt par cēloni tam, ka kas tiek sabojāts, parasti pilnīgi.
PiemēriTeteris - ieraudzījis saplēsto motoru - ierēcās un iecirta pļauku viņa [mācekļa] sejā.
4.Plēšot, kožot savainot, arī sakrāpjot. Plēšot, kožot nonāvēt.
Piemēri..klīstošs vilku suns saplēš vairākas aitas.
4.1.Saskaroties ar ko asu, smailu, savainot (ķermeņa daļu); skarot, tiekot skartam, savainot (ķermeņa daļu) — par ko asu, smailu.
PiemēriRobis saplēš rokas asiņainas uz stiepļu dzeloņiem.
Avoti: 7-1. sējums