sapleknēt
sapleknēt parasti 3. pers., -plekn, arī -pleknē, pag. -pleknēja; intrans.; sar.
1.Saplakt. Arī sablīvēties.
PiemēriOšu Annai katrreiz bij tāda sajūta, it kā.. tiešām iekāptu izsusējuša grāvja dibenā ar sapleknējušu dubļu paliekām..
- Ošu Annai katrreiz bij tāda sajūta, it kā.. tiešām iekāptu izsusējuša grāvja dibenā ar sapleknējušu dubļu paliekām..
- Zeme te vēl glabā pagājušās vasaras sapleknējušos papirosu galus un papīru driskas..
1.1.trans. Saplacināt. Arī sablīvēt.
PiemēriSiens, ko tā īpašnieki ziemu baidījās izvest, bija sapleknēts..
- Siens, ko tā īpašnieki ziemu baidījās izvest, bija sapleknēts..
Avoti: 7-1. sējums