Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
saplandīt
saplandīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sāk, parasti pēkšņi, plandīties.
PiemēriVējš stiprāk saplanda sarkano karogu kuģa pakaļgalā.
Avoti: 7-1. sējums