strinkšķis
strinkšķis -ķa, v.
Samērā augsta, parasti spalga, skaņa, ko rada, piemēram, parasti saspriegti, metāla priekšmeti, plīstoši stikli. Skaņa, ko rada strinkšķināmie stīgu instrumenti.
PiemēriIzkapts strinkšķis.
Avoti: 7-2. sējums
Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis