Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
strīķēt
strīķēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Asināt (piemēram, izkapti) ar strīķi.
PiemēriIzkapts, redzams, nebija asa, viņa cirta ar augstu atvēzienu un bieži strīķēja.
  • Izkapts, redzams, nebija asa, viņa cirta ar augstu atvēzienu un bieži strīķēja.
  • ..tepat aiz dārza auzu laukā kāds strīķēja izkapti - kā jau pļaujas laikā.
  • Es izkapti strīķēju ilgi, Lai zāli labāk tā kož.
2.novec. Kustībā vairākkārt skart (ko).
PiemēriIndriķis klausīdamies ar rādītājpirkstu izklaidīgi strīķēja galda virsu..
  • Indriķis klausīdamies ar rādītājpirkstu izklaidīgi strīķēja galda virsu..
  • Jautājums un atbilde izdalījās no kopējās sarunas rāmi miermīlīgā toņa un grieza ausīs, it kā jaukā kameransambļa koncertā vijolnieki pēkšņi būtu sākuši strīķēt stīgas ar lociņu mugurām.
  • ..laivas ķīlis jau strīķēja smilšaino dibenu.
2.1.Līdzināt ko beramu līdz ar (parasti trauka) malām.
Avoti: 7-2. sējums