strinkšķināt
strinkšķināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju
strinkšināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; retāk
1.trans. Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt strinkšķ.
PiemēriKad puika ierauga žogu, viņam jānovelk gar to sprungulis, lai noplarkšķ. Cauram spainim jāiesper ar kāju. Stieples gals jāstrinkšķina.
Stabili vārdu savienojumiStrinkšķināmie stīgu instrumenti.
2.intrans. Ilgstoši, intensīvi strinkšķēt.
PiemēriNepārtraukti zvanīja tramvaji, kauca dzeltenie autobusi un strinkšķināja velosipēdi.
Avoti: 7-2. sējums