strinkšķināt
strinkšķināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju
strinkšināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; retāk
1.trans. Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt strinkšķ.
PiemēriKad puika ierauga žogu, viņam jānovelk gar to sprungulis, lai noplarkšķ. Cauram spainim jāiesper ar kāju. Stieples gals jāstrinkšķina.
- Kad puika ierauga žogu, viņam jānovelk gar to sprungulis, lai noplarkšķ. Cauram spainim jāiesper ar kāju. Stieples gals jāstrinkšķina.
- Saša strinkšķina stīgas, paklusu dūc melodiju..
- Vakarā, kad rietēja saule, izgājām aiz sādžas, es strinkšķināju ģitāru, un mēs visas dziedājām...
- Kobza, kā zināms, ir sens ukraiņu strinkšķināmais stīgu instruments..
Stabili vārdu savienojumiStrinkšķināmie stīgu instrumenti.
- Strinkšķināmie stīgu instrumenti — Mūzikas instrumenti, kam skaņu rada, skarot stīgu (parasti) ar pirkstu, plektru, mediatoru (piemēram, arfa, ģitāra, kokle, mandolīna).
2.intrans. Ilgstoši, intensīvi strinkšķēt.
PiemēriNepārtraukti zvanīja tramvaji, kauca dzeltenie autobusi un strinkšķināja velosipēdi.
- Nepārtraukti zvanīja tramvaji, kauca dzeltenie autobusi un strinkšķināja velosipēdi.
Avoti: 7-2. sējums