Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
strinkšķoņa
strinkšķoņa -as, s.; parasti vsk.
Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums → strinkšķēt.
PiemēriStiepļu strinkšķoņa.
Avoti: 7-2. sējums