Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
strobēt
strobēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.; tehn.
Izdalīt (signālu, tā daļu) noteiktā laika intervālā vai noteiktā frekvenču joslā.
PiemēriStrobējošais impulss.
Avoti: 7-2. sējums