Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
strofisks
strofisks -ais; s. -a, -ā
strofiski apst.
1.Saistīts ar strofiku (1), tai raksturīgs.
2.literat. Saistīts ar strofu (1), strofiku (2), tām raksturīgs.
PiemēriLirika.. bagātinās strofiski. Tiek izmantots daudz jaunu panta formu.. Tiek lietotas oktāvas, sekstīnas, soneti, pat sonetu vainags..
  • Lirika.. bagātinās strofiski. Tiek izmantots daudz jaunu panta formu.. Tiek lietotas oktāvas, sekstīnas, soneti, pat sonetu vainags..
3.mūz. Tāds, kam visām sirotām vai pantiem ir viena un tā pati mūzika (parasti par dziesmu, dziesmas formu).
PiemēriStrofiska romance.
  • Strofiska romance.
  • Masu dziesmu raksturīgākā forma ir strofiskā..
  • A. Kalniņa solo dziesmas uzrakstītas galvenokārt caurkomponētā formā; strofisko formu, dažkārt variētu, sastopam gandrīz tikai agrīnā perioda dziesmās.
Avoti: 7-2. sējums