Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
strofisks
strofisks -ais; s. -a, -ā
strofiski apst.
1.Saistīts ar strofiku (1), tai raksturīgs.
2.literat. Saistīts ar strofu (1), strofiku (2), tām raksturīgs.
PiemēriLirika.. bagātinās strofiski. Tiek izmantots daudz jaunu panta formu.. Tiek lietotas oktāvas, sekstīnas, soneti, pat sonetu vainags..
3.mūz. Tāds, kam visām sirotām vai pantiem ir viena un tā pati mūzika (parasti par dziesmu, dziesmas formu).
PiemēriStrofiska romance.
Avoti: 7-2. sējums