strostēt
strostēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.; sar.
1.Bārt.
Piemēri..viņa bija izskrējusi virtuvē strostēt ekonomi par to, ka tā netīrā skotelē parādījās gaitenī..
2.Sist, pērt.
PiemēriNo pilsētiņas uz izpriecām uzklīstot bijušie latvju streļķi. Vietējie zēni gan gudrojuši viņus strostēt, bet tad atcerējušies parunu, ka nūjai ir divi gali.
Avoti: 7-2. sējums