uztrūkt
uztrūkt parasti 3. pers., -trūkst, pag. -trūka; intrans.
Attīstoties sākt izdalīt strutas, arī pārplīst (par augoni).
PiemēriSamilzušais augonis uztrūka.
- Samilzušais augonis uztrūka.
- Strutu pūslītis uztrūkst, izdalās strutas un asinis..
- Rīkojoties ar atnestajām ziedēm, Reinim pēc četrām dienām apmilzums uztrūka.
Avoti: 8. sējums