uztupties
uztupties -tupstos, -tupsties, -tupstas, pag. -tupos; refl.
Novietoties tupus stāvoklī virsū (uz kā, kam, arī kur), arī uzsēsties1.
PiemēriDace dzīvoja trešajā stāvā un līdz ar to, protams, viņas [kaķene] Čana. Uztupusies uz palodzes, piemiegtām acīm viņa vēroja plašo pagalmu lejā.
Avoti: 8. sējums