uztrūkties
uztrūkties -trūkstas, -trūksties, -trūkstas, pag. -trūkos; refl.
1.Satrūkstoties, arī uzbudinājumā strauji piecelties (kājās, sēdus).
Piemēri..tupēdams ceļos pie lielās apses aiz klēts, puika kaut ko strādāja. ..«Ko tu te dari?» tas [saimnieks] uzsauca skarbi. Zēns uztrūkās kājās.
1.1.Satrūkstoties pacelties spārnos (parasti par putniem).
PiemēriAbi apklusa. Klausījās, kā vēji šalc un plosa birzi, kā putnu bars uztrūkstas no salīgotajiem zariem un aizlaižas meklēt drošāku naktsmāju..
2.Satrūkstoties (no kā), pēkšņi uzmosties (no miega).
PiemēriMani pamodināja plīstoši stikli. Uztrūkusies no miega, lūkoju aptvert, kur un kas sadauzīts.
Avoti: 8. sējums