uztriekties
uztriekties -triecos, -triecies, -triecas, pag. -triecos; refl.
1.Strauji pārvietojoties, uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to) — par cilvēkiem vai dzīvniekiem. Strauji pārvietojoties, uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam. Arī uzgrūsties3.
PiemēriBrīdi viņi ar dūrēm skāra viens otru... Aizsils uztriecās galdiņam, un pārbagāto pusdienu trauki trokšņaini šķīda.
1.1.Par transportlīdzekļiem, arī braucējiem tajos.
PiemēriVecais Ūdris nepaguva atrauties uz ceļa malu, kad smagais pajūgs uztriecās viņam virsū un ērzeļa pakavi sadragāja seju.
2.Strauji pārvietojoties, uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) — par transportlīdzekļiem, arī braucējiem tajos. Strauji pārvietojoties, uzvirzīties uz kādas vietas.
PiemēriMotocikls uztriecās kalnā.
2.1.Strauji uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) — par priekšmetiem, putekļiem, viļņiem u. tml.
PiemēriRaķete uztriecās gaisā.
Avoti: 8. sējums