Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
uztrenēt
uztrenēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Trenējot, vingrinot panākt, ka (ķermenis, tā daļas) kļūst spēcīgs, iegūst vēlamās īpašības.
PiemēriIzrādījās, ka ar īpaši izvēlētiem vingrinājumiem iespējams uztrenēt tās muskuļu grupas, kas atpaliek no ķermeņa vispārējas harmoniskas attīstības.
2.Trenējot, vingrinot attīstīt, parasti līdz vēlamajai pakāpei (spējas, atmiņu u. tml.).
Piemēri..nekur citur nevarot tā uztrenēt asprātību un taktikas izjūtu kā mežacūku medībās, tie esot visgudrākie dzīvnieki..
Avoti: 8. sējums