uztraukt
uztraukt -traucu, -trauc, -trauc, pag. -traucu; trans.
1.Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) izraisās uztraukums.
Piemēri«Mēs tevi negribējām uztraukt. Taču vienreiz tik un tā jāuzzina,» kā no tālienes skanēja pazīstamā balss.
- «Mēs tevi negribējām uztraukt. Taču vienreiz tik un tā jāuzzina,» kā no tālienes skanēja pazīstamā balss.
- Pliksals: Tātad jūs esat ne tikai notikuma līdzzinātājs, bet vēl kas vairāk! - Murķelis: Lūdzu šādus vārdus nelietot, tie mani uztrauc!
- Līdz tiesneša beigu svilpei atlikušas vairs tikai trīs minūtes, bet rezultāts ir tāds, kas spēj šai situācijā uztraukt pat visaukstasinīgāko skatītāju, - 38:38.
1.1.Panākt, būt par cēloni, ka (psihē) izraisās uztraukums.
PiemēriUztraukt prātu.
- Uztraukt prātu.
2.Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) uzmostas (no miega).
PiemēriPusnomodā Mārtiņu uztrauca tēva sauciens.
- Pusnomodā Mārtiņu uztrauca tēva sauciens.
- Rīta klusumā satrakotais zvans klaigāja pa visām istabām un uzrāva no miega ne tikai kalponi, bet arī Bertu uztrauca gultā sēdus.
- Sāpes uztrauca no miega sešos. Parasti viņš gulēja līdz pusseptiņiem.
Avoti: 8. sējums