uztrāpīt
uztrāpīt -u, -i, -a, pag. -īju
1.intrans. Trāpīt (ar ko) tieši virsū (uz kā, kam).
PiemēriUztrāpīt ar cirvi naglai.
- Uztrāpīt ar cirvi naglai.
- Mēs brienam [pa purvu]. Tas nozīmē: piedomājam pie katra spertā soļa. Kā uztrāpīt uz kaut kā saturīgāka, kad soli sper.
1.1.trans.
PiemēriViesis noģērbās, ilgi kāra mēteli, nevarēdams uztrāpīt apkakles cilpiņu koka tapiņai..
- Viesis noģērbās, ilgi kāra mēteli, nevarēdams uztrāpīt apkakles cilpiņu koka tapiņai..
2.trans.; sar. Izvēlēties, atrast (ko atbilstošu noteiktām prasībām, vēlamu).
PiemēriLakatu tu neesi uztrāpījusi īstajā krāsā. Man jau pašai mati gandrīz kā pīlādžu ogas, tāpēc šitādu ugunsgrēku uz savas galvas nenēsāju..
- Lakatu tu neesi uztrāpījusi īstajā krāsā. Man jau pašai mati gandrīz kā pīlādžu ogas, tāpēc šitādu ugunsgrēku uz savas galvas nenēsāju..
- No pasta mēģināšu piezvanīt uz skolotāju istabas numuru. Vienīgi jāuztrāpa starpbrīdis!
Avoti: 8. sējums