Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
uztraucošs
uztraucošs -ais; s. -a, -ā
uztraucoši apst.
1.Divd. → uztraukt.
2.Tāds, kas izraisa uztraukumu.
Piemēri..tūdaļ [mātei] uzausa atmiņā grāmatās lasītais, ka parasti telegrammas pienāk ar neparedzētām, uztraucošām un bieži vien ļoti bēdīgām vēstīm.
2.1.Tāds, kurā izpaužas uztraukums (parasti par psihisku stāvokli).
PiemēriKlints bija iedomājies šo brīdi savādāku: negantas, nepazītas bailes, uztraucošas sajūtas..
Avoti: 8. sējums