uztraukt
uztraukt -traucu, -trauc, -trauc, pag. -traucu; trans.
1.Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) izraisās uztraukums.
Piemēri«Mēs tevi negribējām uztraukt. Taču vienreiz tik un tā jāuzzina,» kā no tālienes skanēja pazīstamā balss.
1.1.Panākt, būt par cēloni, ka (psihē) izraisās uztraukums.
PiemēriUztraukt prātu.
2.Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) uzmostas (no miega).
PiemēriPusnomodā Mārtiņu uztrauca tēva sauciens.
Avoti: 8. sējums