uztraukts
uztraukts -ais; s. -a, -ā
uztraukti apst.
1.Divd. → uztraukt.
2.Tāds, kam ir izraisījies uztraukums.
PiemēriIenākdama pie manis, viņa parasti bija uztraukta, runājot it kā tvēra pēc elpas, seja bija pietvīkusi..
2.1.Tāds, kurā izpaužas uztraukums.
PiemēriRunāt uztrauktā balsī.
Avoti: 8. sējums