uztraukts
uztraukts -ais; s. -a, -ā
uztraukti apst.
1.Divd. → uztraukt.
2.Tāds, kam ir izraisījies uztraukums.
PiemēriIenākdama pie manis, viņa parasti bija uztraukta, runājot it kā tvēra pēc elpas, seja bija pietvīkusi..
- Ienākdama pie manis, viņa parasti bija uztraukta, runājot it kā tvēra pēc elpas, seja bija pietvīkusi..
- Viņai vaigos dega sārti plankumi, viņa izskatījās briesmīgi uztraukta. Viņa bija nikna..
- Mātei nekā neteicis, Lakstiņš agrā rītā aizbrauca mazliet uztraukts, bet vakarā atgriezās apmierināts un laimīgs.
- ..kā uztrauktas skudras cilvēki tekāja gar viena un otra ledus gabala malām.
2.1.Tāds, kurā izpaužas uztraukums.
PiemēriRunāt uztrauktā balsī.
- Runāt uztrauktā balsī.
- Uztraukti stāstīt par notikumu.
- Niklāvs klausījās Plinkš kundzes uztrauktajā valodā diezgan vienaldzīgi.
- Viņu [kareivju] soļi bija nervozi, un, no sāniem raugoties, gandrīz smieklīgi izskatījās, kā viņi drudžaini uztrauktā steigā augsti cilāja kājas..
- ..Gunārs vairs neizturēja, pielēca kājās, sāka uztraukti un aizrautīgi protestēt.
Avoti: 8. sējums