uztriekt
uztriekt -triecu, -triec, -triec, pag. -triecu; trans.
1.Triecot panākt, ka (dzīvnieks) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Triecot panākt, ka (dzīvnieks) uzvirzās uz kādas vietas.
PiemēriRaibs putnu suns bija uztriecis kaķi kokā, un tie abi zvērojošām acīm raudzījās viens otrā.
1.1.Triecot panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks) ātri uzskrien, uziet.
PiemēriPēkšņi Reinis kļūst rosīgs. Viņam kas ienācis prātā. Kaut kas tāds, kas to skriešus uztriec augšā pa katlu mājas kāpnēm..
2.Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, priekšmets) ar triecienu, strauji, ar lielu spēku uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, priekšmets) ar triecienu, strauji, ar lielu spēku uzvirzās uz kādas vietas.
PiemēriViņš gari iesvilpās un ar spēcīgu spērienu uztrieca bumbu augstu gaisā.
2.1.Būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, putekļi, dūmi) strauji uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
3.Ar triecienu, strauji, ar lielu spēku uzvirzīt (piemēram, priekšmetu) virsū (uz kā, kam, arī kur). Strauji, ar lielu spēku uzvirzīt (ķermeņa daļu) virsū (uz kā, kam, arī kur).
PiemēriDzintis paņēma alvas biķeri, aizlika savu plaukstu priekšā dobulim un kratīja smagi un stūraini, un tad triekšus uztrieca galdā ar tādu blīkšķi, itin kā baidītos kauliņus no apakšas aizbēgam..
Stabili vārdu savienojumiUztriekt dūri galdā.
3.1.Būt par cēloni tam, ka (piemēram, transportlīdzeklis) strauji, ar lielu spēku uzvirzās virsū (uz kā, kam, arī kur) — parasti par vēju, straumi.
PiemēriViesuļvētra kuģi uztrieca uz akmeņiem.
Avoti: 8. sējums