Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
uzgrūsties
uzgrūsties -grūžos, -grūdies, -grūžas, pag. -grūdos; refl.
1.Refl. → uzgrūst1. Tikt uzgrūstam.
2.Refl. → uzgrūst2. Tikt uzgrūstam.
PiemēriVāks kastei uzgrūžas viegli.
3.Straujā gaitā pārvietojoties, parasti ar troksni, saskarties (ar kādu, ko).
PiemēriEs gluži neapzinīgi skrienu pa priekšu, gar sienu turēdamās, uzgrūzdamās citiem skolēniem.
3.1.pārn.; sar. Nejauši, arī negribēti sastapties (ar kādu), pietuvoties (kādam).
PiemēriMēs visi trīs satikāmies Āgenskalna centrā. Vispirms es uzgrūdos Andim. Viņš pieturvietā gaidīja trolejbusu.
3.2.pārn.; sar. Darbojoties, rīkojoties, parasti nejauši, negaidīti, saskarties (piemēram, ar ko vajadzīgu, vēlamu).
PiemēriNoskatīju puslīdz pieņemamu meža ceļu un laidu [ar automobili] dziļāk. Uzgrūdos alksnīšiem.. - tādiem rokas resnumā. ..alksnis kociņš trausls - drusku aizcērt, mazliet iezāģē, tad tik paliec un «kraukšķ».. Sprunguļu kaudzīte auga augumā.
Avoti: 8. sējums