uzgult
uzgult -gulstu, -gulsti, -gulst, pag. -gūlu, arī -gulu; intrans.
1.Uzgulties1.
PiemēriVecais cilvēks nokāsējas, uzgulst elkoņiem uz galda.
- Vecais cilvēks nokāsējas, uzgulst elkoņiem uz galda.
- Zandas acis savādi spīd. Viņas rokas uzgulst uz Andreja pleciem un satraukti dreb.
2.parasti 3. pers. Uzgulties2.
Piemēri..mati taukainās šķipsnās uzgula tumšā krekla apkaklei.
- ..mati taukainās šķipsnās uzgula tumšā krekla apkaklei.
- pārn. Virs mežu galiem uzgūlis tumšs padebesis..
- pārn. Brāļu kapos Vakars dolomīta plāksnēm uzgulst, Vējš rudenīgajās liepās noklust..
2.1.pārn. Rodoties, izraisoties nomākt, parasti ilgstoši (par nevēlamu psihisku stāvokli, arī apstākļiem).
PiemēriJa arī agrāk viņam bija nāves domas kādreiz iesitušās prātā, tad tās atkal tikpat ātri bija aizgājušas.. Bet nu bija citādi: taisni šodien tās uzgula viņa sirdij arvien ciešāk un smagāk.
- Ja arī agrāk viņam bija nāves domas kādreiz iesitušās prātā, tad tās atkal tikpat ātri bija aizgājušas.. Bet nu bija citādi: taisni šodien tās uzgula viņa sirdij arvien ciešāk un smagāk.
- Arī saimnieks šoruden staigāja sadrūmis. Likās, ka visai mājai būtu uzgūlis ļauna likteņa sūtīts posts.
Avoti: 8. sējums