uzgult
uzgult -gulstu, -gulsti, -gulst, pag. -gūlu, arī -gulu; intrans.
2.parasti 3. pers. Uzgulties2.
Piemēri..mati taukainās šķipsnās uzgula tumšā krekla apkaklei.
2.1.pārn. Rodoties, izraisoties nomākt, parasti ilgstoši (par nevēlamu psihisku stāvokli, arī apstākļiem).
PiemēriJa arī agrāk viņam bija nāves domas kādreiz iesitušās prātā, tad tās atkal tikpat ātri bija aizgājušas.. Bet nu bija citādi: taisni šodien tās uzgula viņa sirdij arvien ciešāk un smagāk.
Avoti: 8. sējums