uzgrūst
uzgrūst -grūžu, -grūd, -grūž, pag. -grūdu; trans.
1.Ar grūdienu, grūžot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Ar grūdienu uzvirzīt uz kādas vietas.
PiemēriUzgrūst akmeni uz grāvmalas.
- Uzgrūst akmeni uz grāvmalas.
- pārn. Man ir spēks debesis uzgrūst augstāk.
2.Ar grūdienu, grūžot uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur).
PiemēriUzgrūst kublam vāku.
- Uzgrūst kublam vāku.
- Mēģinājumā pilnīgi atbrīvojies un aizrāvies, [aktieris] Kārlis Sebris reiz negaidīti uzgrūda kājas uz galda... režisors Katlaps zālē smalkjūtīgi klusēja.
Stabili vārdu savienojumiUzgrūst (arī uzkraut) kaklā (arī uz kakla).
- Uzgrūst (arī uzkraut) kaklā (arī uz kakla) idioma — 1.vienk. Likt gādāt, rūpēties (par kādu), uzturēt (kādu).2. Uzlikt grūtu, arī nepatīkamu pienākumu.
- Uzgrūst (arī uzlaist) kaklā (arī uz kakla) idioma — vienk. Sagādāt (kādam) ko nepatīkamu.
3.sar. Steigā pavirši, nevīžīgi (ko) izdarīt, paveikt.
PiemēriVisi mājas darbi Rasai būs izpildīti precīzi un kārtīgi, neviena svītrojuma, neviena šā tā uzgrūsta burta vai cipara!
- Visi mājas darbi Rasai būs izpildīti precīzi un kārtīgi, neviena svītrojuma, neviena šā tā uzgrūsta burta vai cipara!
Avoti: 8. sējums