sist
sist situ, sit, sit, pag. situ
1.intrans. Virzīt ķermeņa daļu, satvertu priekšmetu tā, ka tas strauji skar (cilvēku vai dzīvnieku, arī augu, to daļu) un rada ievainojumu, arī izraisa bojāeju.
PiemēriSist uzbrucējam.
- Sist uzbrucējam.
- Sist bērnam pa pirkstiem.
- Sist sunim ar vicu.
- Sist zirgam ar pātagu.
- ..Uldis sita. Sitiens bija ass, spēcīgs un precīzs - trāpīja taisni sejā.
- Jāneris: Jūs man nekādā ziņā nesistu, ja riskētu vienas pļaukas vietā pretī saņemt divas.
- Viņš sita. Čūska šņāca. Viņš sita un sita, un sita...
- ..Minka pavēra acis un sita ar ķepu rokai, kas viņam rauga pieskarties. Viņš sita bez naida, nagus neizlaižot..
- «Tad nevajag derēt!» - «Vajag! Sit saujā, samaksāsi raudādams!»
Stabili vārdu savienojumiSist saujā.
- Sist saujā — Vienoties par ko, salīgt, parasti spēcīgi sarokojoties.
1.1.trans.
PiemēriSist mušas.
- Sist mušas.
- Sist ar pātagu zāli.
- «Te ļaudis sita. Līdz asinīm. Citus pavisam nopēra.»
- Meitene kliedza, vaimanāja, skrēja cūkai priekšā, sita to ar stibu.
- Soli pa solim.. mēroju garo purva stigu, kur kādreiz situ čūskas..
- sal. Līze, redzēdama jauno bīstamo stāvokli, kliedza kā sista.
- «Ja traks suns ieskrien manā mājā, es taču sitīšu viņu nost.»
- Svešie tuvojās rāmiem soļiem. Tad kāds no meža vīriem iesaucās: «To ir tikai četri, tos viegli sitīsirn zemē!»
Stabili vārdu savienojumi(Kā) ar aklumu sists.
- (Kā) ar aklumu sists niev. — Saka par tādu, kas neizprot ko, neorientējas apstākļos.
- Kā uz mutes (arī muti) sists sar. — Saka par cilvēku, kas uz neilgu laiku zaudējis spēju runāt (aiz pārsteiguma, apjukuma u. tml.).
- Sist laiku sar. — Bezmērķīgi, nelietderīgi tērēt laiku.
- Sist nost (arī zemē) — Nonāvēt.
- Sit (vai) nost sar. — Saka, lai uzsvērtu teiktā patiesīgumu.
1.2.trans.; sar. Bruņotā cīņā dot triecienu (pretiniekam), graut (pretinieku).
PiemēriMūsu karstākā vēlēšanās bija sist ienaidnieku tā, lai to pēc iespējas ātrāk padzītu no padomju teritorijas.
- Mūsu karstākā vēlēšanās bija sist ienaidnieku tā, lai to pēc iespējas ātrāk padzītu no padomju teritorijas.
2.trans. Virzīt ko, arī virzīties tā, ka (kas) tiek strauji skarts un mainīts (tā) stāvoklis, forma, izraisīta (tā) kustība, svārstības u. tml.
PiemēriSist ar āmuru kaļamo dzelzi.
- Sist ar āmuru kaļamo dzelzi.
- Sist bumbu ar kāju.
- Zirgu pakavi sit ielas bruģu akmeņus caurām dienām..
- Uz ceļa pie kādam mājām trīs puikas sita bumbu.
- ..pie kantora kolhoza puiši sita volejbolu.
Stabili vārdu savienojumiSist bumbu (arī futbolu, volejbolu u. tml.).
- Sist bumbu (arī futbolu, volejbolu u. tml.) sar. — Spēlēt sporta spēli, kurā šādā veidā raida bumbu.
2.1.Virzīt (ko) tā, ka (tas) strauji skar (piemēram, priekšmetu).
Piemēri..atskanēja pret ūdens glāzi sistas karotītes spalgais tinkšķis.
- ..atskanēja pret ūdens glāzi sistas karotītes spalgais tinkšķis.
- Piekrastē iezemieši.. sāka spēlēt stabules un aizrautīgi dejot, vicinādami rokas un sizdami kājas pret zemi, tā ka putekļi vien kūpēja.
- pārn. Vējš.. ar niknu neatlaidību sit viļņus pret kutera sāniem..
2.2.intrans.
PiemēriVijolnieki, lociņiem viegli sizdami pa savu instrumentu sāniem, apsveica meistaru.
- Vijolnieki, lociņiem viegli sizdami pa savu instrumentu sāniem, apsveica meistaru.
2.3.Strauji skarot (ko), parasti ar darbarīku, panākt, ka (tas) virzās kur iekšā. Šādā veidā virzot iekšā naglas, tapas u. tml., nostiprināt (ko), arī gatavot (ko).
PiemēriSist dēlī naglas.
- Sist dēlī naglas.
- Sist pazolēs tapiņas.
- Kopā ar ģeodēzistiem būvlaukumu iemērījuši, iezīmju mietiņus situši.
- Kurpnieks kā jau kurpnieks. Lāpīja vecus, šuva jaunus zābakus.., neatliecis muguru, sita papēžus un pazoles, turēdams naglas mutē.
- ..viņš pats sitīs «Gauru» šķūņa jumtu.
Stabili vārdu savienojumiSist krustā.
- Sist krustā vēst. — Pienaglot sodīto pie krusta.
3.trans. Pakļaujot trieciena iedarbībai, panākt, būt par cēloni, ka (kas) šķeļas, drūp, plīst.
PiemēriSist traukus.
- Sist traukus.
- Sist stiklu.
- Zenta rosījās pie plīts un sita pušu olas. To saturs mīksti izvēlās no pārsistās čaulas..
- pārn. ..viena reliģija tika atmesta, cita radās tās vietā, agrāk pielūgtie dievi tika gāzti un sisti drupās, un to vietā cilvēki cēla altārus jauniem.
4.trans. Pēc galda spēles noteikumiem iegūt (pretinieka, partnera kārti, dambretes kauliņu, šaha figūru u. tml.).
PiemēriSist laidni.
- Sist laidni.
- Sist kārava dūzi.
5.trans. Strauji, parasti ar troksni, vērt (piemēram, durvis, logu, vāku).
Piemēri«Bet tu sitot staļļa durvis par daudz stipri un rībinot tā arī muižaskunga meitu istabas logu, ka cienīgā nemaz nevarot dabūt aizmigt.»
- «Bet tu sitot staļļa durvis par daudz stipri un rībinot tā arī muižaskunga meitu istabas logu, ka cienīgā nemaz nevarot dabūt aizmigt.»
- Gājējs.. ieiet pa mazajiem vārtiņiem, kurus vējš.. sit no vienas puses uz otru.
- «Telegrammas!» Brašs puisis, sārts un saskrējies, uz sliekšņa sita vaļā savu ādas somu..
- ..tikko koridorā atskanēja zvans, visi [skolēni] sita ciet grāmatas un cēlās augšā..
6.intrans. Strauji skarot ko, radīt skaņas.
PiemēriPēkšņi likās, ka pie tuvējā loga kāds pieklauvētu. Leinasars ieklausījās. Nē, nebija nekā... Nē. Tomēr kāds atkal sita pie loga. Tikai nu jau drošāk. Divi sitieni, pauze un ļad atkal trīs sitieni.
- Pēkšņi likās, ka pie tuvējā loga kāds pieklauvētu. Leinasars ieklausījās. Nē, nebija nekā... Nē. Tomēr kāds atkal sita pie loga. Tikai nu jau drošāk. Divi sitieni, pauze un ļad atkal trīs sitieni.
- Sveša balss pagalmā izrauj mani no pārdomām, es atsviežu segu un vienā stiepienā esmu pie loga - palūrēt. Tas taču Ilmeru Roberts!.. Aizmirsusi, ka esmu naktskreklā.., situ pie rūts un māju ar roku.
- No visa spēka situ pa dzelzīm apkaltajiem vārtiem, sāpīgi atdauzīdams dūres skrimšļus..
6.1.trans. Spēlēt (sitamo mūzikas instrumentu). Atskaņot uz sitamā mūzikas instrumenta.
Piemēri«Vai vecais Puskails prot tikai ādas ģērēt..?» - «Nē, viņš prot arī bungas sist un viņa dēli ragā pūst.»
- «Vai vecais Puskails prot tikai ādas ģērēt..?» - «Nē, viņš prot arī bungas sist un viņa dēli ragā pūst.»
- «Un tā es arī situ šķīvjus visos jaunatnes simfoniskā orķestra koncertos..»
- Milzu tamtamos ar rungām Sistas mežonīgas dejas.
6.2.Tiekot spēlētam, skanēt (par sitamo mūzikas instrumentu).
PiemēriAsi sit bungas, uzspiežot dziesmai savu nepielūdzamo ritmu.
- Asi sit bungas, uzspiežot dziesmai savu nepielūdzamo ritmu.
6.3.trans. Virzot vienu priekšmetu, arī vienu ķermeņa daļu pret otru, panākt, ka tie saskaras un rada (noteiktas skaņas, arī signālus). Virzīt (vienu priekšmetu, arī vienu ķermeņa daļu pret otru) tā, ka (tie) saskaras un rada skaņas.
PiemēriViņš visu nakti bija nostāvējis sardzē līdz rītam, kad bija sista ceļa sasauksme.
- Viņš visu nakti bija nostāvējis sardzē līdz rītam, kad bija sista ceļa sasauksme.
- Audzinātājs pagriezās pret Zigi Mellaci un sāka sist plaukstas, visa zāle aplaudēja līdzi.
Stabili vārdu savienojumiSist papēžus. Sist plaukstas.
- Sist papēžus — Strauji tuvināt apautu kāju papēžus tā, ka tie skar viens otru un rada troksni.
- Sist plaukstas — Aplaudēt.
7.parasti 3. pers.; trans. Ar atsevišķu zvana skaņa vai atsevišķām zvana skaņām vēstīt (laiku) – par pulksteni.
PiemēriViņš dzirdēja, kā pulkstenis gaitenī sita stundas..
- Viņš dzirdēja, kā pulkstenis gaitenī sita stundas..
- Saimnieces galā sienas pulkstenis sit septīto stundu.
- Skaļrunī pusnakts miju Kremļa kuranti sit.
7.1.intrans.
PiemēriPulkstenis istabā pie sienas ar saviem dobjiem sitieniem katru reizi viņu izrauj no snaudas... Tik-tak, tik-tak, tad sākas čīkstēšana, it kā kāds ar pūlēm čērkstoši ievilktu gaisu. Andris zina - tūliņ sitīs. Bamm!
- Pulkstenis istabā pie sienas ar saviem dobjiem sitieniem katru reizi viņu izrauj no snaudas... Tik-tak, tik-tak, tad sākas čīkstēšana, it kā kāds ar pūlēm čērkstoši ievilktu gaisu. Andris zina - tūliņ sitīs. Bamm!
- Vecais pulkstenis.. sit divpadsmit reizes.
- Jau marta divdesmitā diena iet uz beigām. Sit Vienpadsmit.
8.parasti 3. pers.; intrans. Pukstēt, parasti strauji, spēcīgi (par sirdi). Strauji, spēcīgi pulsēt.
Piemēri..Zenta kādreiz bija likusi ausi viņam uz krūtīm un teikusi, viņa klausoties, kā Augustam sitot sirds. Un teica: sirds viņam ejot tik ātri, tik ātri.
- ..Zenta kādreiz bija likusi ausi viņam uz krūtīm un teikusi, viņa klausoties, kā Augustam sitot sirds. Un teica: sirds viņam ejot tik ātri, tik ātri.
- Ivu pārņēma nepazīts gurdums, sirds dobji sita, un vajadzēja apsēsties uz akas grodiem.
- Juhaness smagi elpoja. Skaidri redzēju, kā viņa deniņos sita pulss.
- Galva kļuva vēl smagāka, un kaut kas ļoti spēcīgi sita ausīs. Likās - tās pārplīsīs.
9.parasti 3. pers.; trans. Strauji, spēcīgi virzīt, pārvietot (ko) – piemēram, par vēju, lietu.
PiemēriKuģis zvalstījās kā bez vadības pamests.. Vīriem sita šļakatas sejā, un borts cilājās augšā lejā..
- Kuģis zvalstījās kā bez vadības pamests.. Vīriem sita šļakatas sejā, un borts cilājās augšā lejā..
- Vējš sit sniegu sejā..
- Visu ceļu viņi sēž klusēdami. Vējš un lietus sit brezentu ap galvām, pleciem un mugurām..
9.1.intrans. Virzoties, pārvietojoties strauji skart. Spēcīgi skart ko tādu, kas virzās, pārvietojas.
PiemēriKrusa sit sejā.
- Krusa sit sejā.
- Motociklists aiz automobiļa turas lielākā distancē tāpēc, ka.. sejā sāpīgi sit smiltis, grants graudiņi, sīkāki vai lielāki oļi..
- Sit sejā asi zari..
9.2.Strauji virzīt, mest, parasti augšup, uz visām pusēm (piemēram, liesmas, ūdens strūklas).
PiemēriUgunskurs sit augšup sārtas liesmas.
- Ugunskurs sit augšup sārtas liesmas.
- Strūklaka sit šļakatas.
- ..nafta.. bija aizgājusi pa citu apakšzemes gultni, un kāds cits.. fontāns tagad sita naftu divreiz vairāk.
- ..[veļas] mazgājamā mašīna sita putas pa gaisu, šļakstināja ūdeni uz grīdas.
9.3.Būt tādam, kur strauji veidojas (piemēram, viļņi, burbuļi) – par ūdenstilpi, šķidrumu.
PiemēriUpe sit viļņus.
- Upe sit viļņus.
- ..aiz kāpām jūra sita bangas.
- ..Tad lēni eju, Kur strautiņš burbulīšus sit..
- Kad ūdens sāka mutuļus sist, tad likām olas iekšā un vārījām..
Stabili vārdu savienojumiSist (arī mest) augstu vilni.
- Sist (arī mest) augstu vilni idioma — Sasniegt augstu pakāpi.
10.parasti 3. pers.; intrans. Pēkšņi, spēcīgi iedarboties uz maņu orgāniem (piemēram, par spilgtu gaismu, asu smaržu).
PiemēriSpilgtā prožektoru gaisma sita acīs.
- Spilgtā prožektoru gaisma sita acīs.
- Viss gaiss ir pilns sveķu elpas, rūgteni sit nāsīs un deniņos vaivarājs..
- Smags, nostāvējies gaiss sita [pagrabā] pretī.
Stabili vārdu savienojumiSist (arī sisties) galvā.
- Sist (arī sisties) galvā sar. — Pēkšņi sākt reibināt (par alkoholiskiem dzērieniem). Pēkšņi izraisīties (par reibumu).
11.trans. Strauji virzīt, griezt (ķermeņa daļu, parasti galvu, atpakaļ, sāņus).
Piemēri..suns lēcis uz augšu, lai piekļūtu zirgam pie purna, zirgs sitis galvu sāns, izvairoties no suņa uzbrukuma.
- ..suns lēcis uz augšu, lai piekļūtu zirgam pie purna, zirgs sitis galvu sāns, izvairoties no suņa uzbrukuma.
12.trans.; sar. Ar piesitienu (ierīcē) veidot (piemēram, vārdu, tekstu).
PiemēriNeskaitāmas reizes [mašīnrakstīšanas kursos] bija jāsit.. vieni un tie paši vārdi..
- Neskaitāmas reizes [mašīnrakstīšanas kursos] bija jāsit.. vieni un tie paši vārdi..
12.1.Sūtīt (pa telegrāfu).
Piemēri«Nē, patiesi, nāciet taču iekšā, nāciet! Kāpēc jūs nesitāt telegrammu, mēs būtu aizbraukuši pretim..»
- «Nē, patiesi, nāciet taču iekšā, nāciet! Kāpēc jūs nesitāt telegrammu, mēs būtu aizbraukuši pretim..»
13.trans.; sar. Putot, kult. Putojot, kuļot gatavot (ko).
PiemēriSist uzputeni.
- Sist uzputeni.
- Pie virtuves loga Paps pamanīja saimnieci, kas sita olu kulteni.
Stabili vārdu savienojumiBūt sistam (uz ko). Karā (arī kara) sistās (arī cirstās) brūces. Liktenīgā stunda sit.
- Būt sistam (uz ko)sar. — Būt ar pārmērīgu interesi, tieksmi.
- Karā (arī kara) sistās (arī cirstās) brūces idioma — Kara radītais posts, nodarītie zaudējumi.
- Liktenīgā stunda sit idioma — Saka, ja pienāk izšķirošais brīdis.
- Likteņa stunda sit idioma — Saka, ja ir pienācis brīdis, laikposms, kad izšķiras (kāda, kā) liktenis.
- Sist (arī cirst, griezt u. tml.) robusar. — Radīt izdevumus. Radīt zaudējumus.
- Sist (arī cirst) pušu (arī pāri)sar. — Pārspēt.
- Sist (arī dot) vai acs vai galvavienk. — Sist, kur pagadās.
- Sist (arī spert) gaisāvienk. — Pārdot.
- Sist (arī triekt) dūri galdā — Sist, triekt ar dūri pa galdu.
- Sist (retāk dauzīt) kārtis (arī trumpas)sar. — Spēlēt kārtis (parasti ar straujiem žestiem, spēcīgi sviežot).
- Sist pie krūtīm idioma — Dedzīgi ko apgalvot.
- Sist ritmu (arī takti) — Ar sitieniem atveidot ritmu (takti).
- Sist spārnus (arī ar spārniem) — Strauji, spēcīgi vēcināt spārnus (parasti par putniem).
- Sista brūcemed. — Sitiena radīta brūce.
- Sit (arī liec) kaut vai ar mietu pa galvu, retāk tēs kaut vai mietu uz galvassar. — Saka, ja kādu nav iespējams pierunāt, ietekmēt, pārliecināt. Saka, ja cilvēks ir stūrgalvīgs.
- Sit (arī ņem, rauj) elpu ciet idioma — Saka, ja kas apgrūtina elpošanu.
- Stunda ir situsi (retāk sit) idioma — 1. Saka, ja ir pienācis brīdis, laikposms, kas ir izdevīgs, piemērots kādai rīcībai, darbībai.2. Saka, ja ir pienācis (kā) gals, beigu posms.
Avoti: 7-1. sējums