Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
sīrupains
sīrupains -ais; s. -a, -ā
sīrupaini apst.
1.Tāds, kas satur sīrupu. Tāds, kam ir sīrupa piedeva.
PiemēriSīrupains kompots.
  • Sīrupains kompots.
  • ..vissaldākās sulas esot kļavām - sīrupaini garšīgas..
1.1.Tāds, kas ir pārklāts ar sīrupu; tāds, kas ir aptraipīts ar sīrupu.
PiemēriSīrupaina kūka.
  • Sīrupaina kūka.
  • Laizīdama savas sīrupainās rokas, sarāvos čokurā.
1.2.pārn. Pārspīlēti glaimīgs.
Piemēri«Mārīt! Tu vari palikt [peldēties]...» un arī citām pasvieda sīrupainu laipnību: «Un visas meitenes var palikt...»
  • «Mārīt! Tu vari palikt [peldēties]...» un arī citām pasvieda sīrupainu laipnību: «Un visas meitenes var palikt...»
  • Bērziņš nebija sīrupaini salds, lišķīgi lipīgs, viņš rādīja ērkšķus un dzeloņus..
Avoti: 7-1. sējums