sist
sist situ, sit, sit, pag. situ
1.intrans. Virzīt ķermeņa daļu, satvertu priekšmetu tā, ka tas strauji skar (cilvēku vai dzīvnieku, arī augu, to daļu) un rada ievainojumu, arī izraisa bojāeju.
PiemēriSist uzbrucējam.
Stabili vārdu savienojumiSist saujā.
1.1.trans.
PiemēriSist mušas.
Stabili vārdu savienojumi(Kā) ar aklumu sists.
1.2.trans.; sar. Bruņotā cīņā dot triecienu (pretiniekam), graut (pretinieku).
PiemēriMūsu karstākā vēlēšanās bija sist ienaidnieku tā, lai to pēc iespējas ātrāk padzītu no padomju teritorijas.
2.trans. Virzīt ko, arī virzīties tā, ka (kas) tiek strauji skarts un mainīts (tā) stāvoklis, forma, izraisīta (tā) kustība, svārstības u. tml.
PiemēriSist ar āmuru kaļamo dzelzi.
Stabili vārdu savienojumiSist bumbu (arī futbolu, volejbolu u. tml.).
2.1.Virzīt (ko) tā, ka (tas) strauji skar (piemēram, priekšmetu).
Piemēri..atskanēja pret ūdens glāzi sistas karotītes spalgais tinkšķis.
2.2.intrans.
PiemēriVijolnieki, lociņiem viegli sizdami pa savu instrumentu sāniem, apsveica meistaru.
2.3.Strauji skarot (ko), parasti ar darbarīku, panākt, ka (tas) virzās kur iekšā. Šādā veidā virzot iekšā naglas, tapas u. tml., nostiprināt (ko), arī gatavot (ko).
PiemēriSist dēlī naglas.
Stabili vārdu savienojumiSist krustā.
3.trans. Pakļaujot trieciena iedarbībai, panākt, būt par cēloni, ka (kas) šķeļas, drūp, plīst.
PiemēriSist traukus.
4.trans. Pēc galda spēles noteikumiem iegūt (pretinieka, partnera kārti, dambretes kauliņu, šaha figūru u. tml.).
PiemēriSist laidni.
5.trans. Strauji, parasti ar troksni, vērt (piemēram, durvis, logu, vāku).
Piemēri«Bet tu sitot staļļa durvis par daudz stipri un rībinot tā arī muižaskunga meitu istabas logu, ka cienīgā nemaz nevarot dabūt aizmigt.»
6.intrans. Strauji skarot ko, radīt skaņas.
PiemēriPēkšņi likās, ka pie tuvējā loga kāds pieklauvētu. Leinasars ieklausījās. Nē, nebija nekā... Nē. Tomēr kāds atkal sita pie loga. Tikai nu jau drošāk. Divi sitieni, pauze un ļad atkal trīs sitieni.
6.1.trans. Spēlēt (sitamo mūzikas instrumentu). Atskaņot uz sitamā mūzikas instrumenta.
Piemēri«Vai vecais Puskails prot tikai ādas ģērēt..?» - «Nē, viņš prot arī bungas sist un viņa dēli ragā pūst.»
6.2.Tiekot spēlētam, skanēt (par sitamo mūzikas instrumentu).
PiemēriAsi sit bungas, uzspiežot dziesmai savu nepielūdzamo ritmu.
6.3.trans. Virzot vienu priekšmetu, arī vienu ķermeņa daļu pret otru, panākt, ka tie saskaras un rada (noteiktas skaņas, arī signālus). Virzīt (vienu priekšmetu, arī vienu ķermeņa daļu pret otru) tā, ka (tie) saskaras un rada skaņas.
PiemēriViņš visu nakti bija nostāvējis sardzē līdz rītam, kad bija sista ceļa sasauksme.
Stabili vārdu savienojumiSist papēžus. Sist plaukstas.
7.parasti 3. pers.; trans. Ar atsevišķu zvana skaņa vai atsevišķām zvana skaņām vēstīt (laiku) — par pulksteni.
PiemēriViņš dzirdēja, kā pulkstenis gaitenī sita stundas..
7.1.intrans.
PiemēriPulkstenis istabā pie sienas ar saviem dobjiem sitieniem katru reizi viņu izrauj no snaudas... Tik-tak, tik-tak, tad sākas čīkstēšana, it kā kāds ar pūlēm čērkstoši ievilktu gaisu. Andris zina - tūliņ sitīs. Bamm!
8.parasti 3. pers.; intrans. Pukstēt, parasti strauji, spēcīgi (par sirdi). Strauji, spēcīgi pulsēt.
Piemēri..Zenta kādreiz bija likusi ausi viņam uz krūtīm un teikusi, viņa klausoties, kā Augustam sitot sirds. Un teica: sirds viņam ejot tik ātri, tik ātri.
9.parasti 3. pers.; trans. Strauji, spēcīgi virzīt, pārvietot (ko) — piemēram, par vēju, lietu.
PiemēriKuģis zvalstījās kā bez vadības pamests.. Vīriem sita šļakatas sejā, un borts cilājās augšā lejā..
9.1.intrans. Virzoties, pārvietojoties strauji skart. Spēcīgi skart ko tādu, kas virzās, pārvietojas.
PiemēriKrusa sit sejā.
9.2.Strauji virzīt, mest, parasti augšup, uz visām pusēm (piemēram, liesmas, ūdens strūklas).
PiemēriUgunskurs sit augšup sārtas liesmas.
9.3.Būt tādam, kur strauji veidojas (piemēram, viļņi, burbuļi) — par ūdenstilpi, šķidrumu.
PiemēriUpe sit viļņus.
Stabili vārdu savienojumiSist (arī mest) augstu vilni.
10.parasti 3. pers.; intrans. Pēkšņi, spēcīgi iedarboties uz maņu orgāniem (piemēram, par spilgtu gaismu, asu smaržu).
PiemēriSpilgtā prožektoru gaisma sita acīs.
Stabili vārdu savienojumiSist (arī sisties) galvā.
11.trans. Strauji virzīt, griezt (ķermeņa daļu, parasti galvu, atpakaļ, sāņus).
Piemēri..suns lēcis uz augšu, lai piekļūtu zirgam pie purna, zirgs sitis galvu sāns, izvairoties no suņa uzbrukuma.
12.trans.; sar. Ar piesitienu (ierīcē) veidot (piemēram, vārdu, tekstu).
PiemēriNeskaitāmas reizes [mašīnrakstīšanas kursos] bija jāsit.. vieni un tie paši vārdi..
12.1.Sūtīt (pa telegrāfu).
Piemēri«Nē, patiesi, nāciet taču iekšā, nāciet! Kāpēc jūs nesitāt telegrammu, mēs būtu aizbraukuši pretim..»
13.trans.; sar. Putot, kult. Putojot, kuļot gatavot (ko).
PiemēriSist uzputeni.
Stabili vārdu savienojumiBūt sistam (uz ko). Karā (arī kara) sistās (arī cirstās) brūces. Liktenīgā stunda sit.
Avoti: 7-1. sējums