Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
sisenis
sisenis -ņa, v.
1.dsk.; zool. Taisnspārņu apakškārta, kurā ietilpst kukaiņi, kam taustekļu garums parasti nepārsniedz pusi no ķermeņa garuma un kas sisina, trinot pakaļkājas gar priekšspārniem.
2.Šīs apakškārtas kukainis.
PiemēriParastākie mūsu republikā izplatītie siseņi ir zālāju iemītnieki. Tiem raksturīgs slaids, no sāniem saspiests ķermenis, kas tiem atvieglo spraukšanos caur zāli.
Avoti: 7-1. sējums