Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
zvanīt
zvanīt -u, -i, -a, pag. -īju
1.intrans. Radīt dzidras, melodiskas, parasti samērā augstas, skaņas (par zvanu (1)). Atskanēt šādām skaņām.
PiemēriKaut kur zvana.
  • Kaut kur zvana.
  • Kapsētas zvans zvanīja vienā zvanīšanā, līdzko bēru gājiens iznāca no Straumēnu pagalma..
  • Apkārtējās baznīcās iešķindējās sīki zvani. Domā vienmērīgi zvanīja bēru zvans.
  • Baznīcas tornī sāk zvanīt. Tātad garais gavēnis ir jau sācis beigties ar zvanu ieskanēšanos.
  • ..tad klusumā iecērtas zvana skaņas kā zāģa zobi dzīvā miesā. Zvana.
Stabili vārdu savienojumi
1.1.Radīt dzidras, parasti samērā augstas, skaņas (par metāla, stikla priekšmetiem, tiem saskaroties, plīstot, arī tos skarot u. tml.). Atskanēt šādām skaņām.
PiemēriKristāla glāzes zvana.
  • Kristāla glāzes zvana.
  • ..Ceļa malā smēde mana, Plēšas dūc, un āmurs zvana.
  • Te no Straumēniem atskanēja skaņa zvanīšana. Tur zvanīja Līna, sizdama pa sētsvidū pakārtu vecu lemesi, saukdama vīrus brokastī [brokastīs].
1.2.pārn. Radīt dzidras, melodiskas, parasti samērā augstas, skaņas (par smiekliem, cilvēka balsi). Atskanēt šādām skaņām.
Piemēri..kaut kur attālāk [dzīvoklī] zvanīja viņas [Aspazijas].. smiekli.
  • ..kaut kur attālāk [dzīvoklī] zvanīja viņas [Aspazijas].. smiekli.
  • Augu vasaru.. šai mūsu paradīzē skaļi un gaiši zvanīja bērneļu balsis, spalgākos toņus sasniedzot ar.. meiteņu spiedzieniem.
  • «Es esmu Sniegpulkstenīte!» dzidrā balstiņa kā zvanīt nozvanīja.
1.3.pārn. Radīt raksturīgas dzidras, parasti samērā augstas, balss skaņas (par dažiem putniem, parasti dzeguzi). Atskanēt šādām skaņām.
Piemēri..bērzi bija saplaukuši lapās, ziedēja vizbules un iekūkojās pirmās dzeguzes. Šo putnu ciemata apkaimē bija tik daudz, ka zvanīja vienā zvanīšanā..
  • ..bērzi bija saplaukuši lapās, ziedēja vizbules un iekūkojās pirmās dzeguzes. Šo putnu ciemata apkaimē bija tik daudz, ka zvanīja vienā zvanīšanā..
  • Gadiem ilgi jau dzeguze zvana, Bet nu neliec vairs gaidīt - Nu nāc!
  • ..mežā.. beigusi zvanīt lietusputna balss.
2.intrans. Darbinot, piemēram, attiecīgu mehānismu, panākt, ka zvans1 rada skaņas.
PiemēriReiz viņš mājās uzkāpa savas baznīcas tornī, kad zvaniķis zvanīja. Ak, to troksni..
  • Reiz viņš mājās uzkāpa savas baznīcas tornī, kad zvaniķis zvanīja. Ak, to troksni..
  • «Kāp tūliņ baznīcas tornī un zvani tā, kā vēl nekad neesi zvanījis.»
  • Viņš zvanīja, piesizdams visiem zvaniem pēc kārtas, sākot ar lielāko vai mazāko, un ieturēdams dažas pauzes..
2.1.trans. Skandinot zvanu, piemēram, vēstīt (ko).
PiemēriTad sirdsžēlīgi liksi, lai mūžīgu mieru man zvaniķis zvana..
  • Tad sirdsžēlīgi liksi, lai mūžīgu mieru man zvaniķis zvana..
  • pārn. Sveika, upe, kur es vēžus ķēris, Vējš kad šalca, prieku zvanīdams..
3.intrans. Darbojoties radīt noteiktas frekvences skaņas (piemēram, par aparatūras signālierīci, arī par iekārtu, piemēram, transportlīdzekli, ar šādu signālierīci). Atskanēt šādām skaņām.
PiemēriZvana telefons. Klausuli paceļ Aleksejs.
  • Zvana telefons. Klausuli paceļ Aleksejs.
  • Otras dienas rītā, tai pašā brīdī, kad puķu veikala sūtnis Asjai nodeva trīs baltas rozes.., zvanīja tālrunis.
  • ..mājās atgriezāmies ar tramvaju, kas zvanīdams un klabēdams brauca garām Rīgas pilij, pastam, gaišu veikalu rindām..
  • Pilsēta kauc kā izbadējies vilks. Zvana ugunsdzēsēju mašīnas, zvana ātrās palīdzības mašīnas, zvana tramvaji.
  • Viņai no rītiem ļoti nāca miegs. Ļoti! Reizēm pat nedzirdēja modinātāju zvanām.
3.1.trans. Ar savu skaņu vēstīt (parasti laiku) – par pulksteni.
Piemēri..viņš vēlējās savā istabā pulksteni. Vislabāk kaut ko ļoti vecu, kas skaļi tikšķ un zvana stundas..
  • ..viņš vēlējās savā istabā pulksteni. Vislabāk kaut ko ļoti vecu, kas skaļi tikšķ un zvana stundas..
4.intrans. Darbinot signālierīci (piemēram, durvju zvanu), panākt, ka tā rada skaņas. Atskanēt šādām skaņām.
Piemēri..viņa iegāja lielajā mūra namā, kāpa augšup trešajā stāvā un zvanīja pie masīvam divviru durvīm.
  • ..viņa iegāja lielajā mūra namā, kāpa augšup trešajā stāvā un zvanīja pie masīvam divviru durvīm.
  • «Zvans sabojājies.» - «Tiešām? Vai tu nemelo?» durvīs stāvēdams, puisis mēģināja zvanīt, viņš spieda vairākkārt zvana pogu, bet zvans neieskanējās, palikdams mēms.
  • Klaigā ielu tirgotāji, nepārtraukti signalizē automašīnas, zvana velosipēdisti.
  • Līdzko viņš bija apģērbies, pie durvīm neganti zvanīja. Viņš gāja ielaist.
4.1.trans. Darbinot (signālierīci), panākt, ka (tā) rada skaņas.
PiemēriTai brīdī pie durvīm zvanīja Tāļa zvanu [komunālā dzīvoklī].
  • Tai brīdī pie durvīm zvanīja Tāļa zvanu [komunālā dzīvoklī].
4.2.Darbinot attiecīgu viena telefona sistēmu, panākt, ka cita telefona signālierīce rada skaņas, lai izsauktu (kādu) pie telefona. Atskanēt šādām skaņām.
PiemēriŠai klusā vakarā, Kad tālums liekas naidīgs, Kāds zvana man.
  • Šai klusā vakarā, Kad tālums liekas naidīgs, Kāds zvana man.
  • Viņš meklēja Kseniju. Vispirms viņš veltīgi nopūlējās telefoniski sazināties ar tās dzīvokli: pirmo reizi zvanot, izsauktais numurs bija aizņemts,.. otrreiz tika nepareizi savienots, trešo reizi viņš aizmirsa automātā iemest naudu..
  • Ārsts pieceļas. «No uzņemšanas nodaļas nav zvanījuši?» - «Nē.»
  • Tālrunis iezvanījās neparasti vēlu. ..Arvīds izbrīnījās, zvanu izdzirdīs. Viņam nemēdza tik vēlu zvanīt.
5.trans.; sar. Atkārtoti, arī apnicīgi runāt, teikt.
Piemēri«Es jau vīram visus tos gadus zvanīju, lai izrok aku, ka var ielaist reni uz stalli.»
  • «Es jau vīram visus tos gadus zvanīju, lai izrok aku, ka var ielaist reni uz stalli.»
  • Kolonijā man audzinātāji katru dienu zvanīja ausīs: «Dzīvo godīgi!»
  • pārn. Nodevības apziņa kā no liela tāluma viņam zvanīt zvanīja ausīs: «Tavi darbi, asins nopelns...»
Stabili vārdu savienojumiAusīs (arī ausis) zvana (arī džinkst, dūc, dun, šalc, rūc, šņāc).
Avoti: 8. sējums