Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
zvaniķis
zvaniķis -ķa, v.
Kalpotājs (baznīcā, kapsētā), kura pienākums ir zvanīt baznīcas vai kapsētas zvanus.
PiemēriViņš gan nespēja sacensties ar Flandrijas slavenajiem zvaniķiem,.. tomēr visu, ko atļāva lauku baznīciņas septiņi zvani, viņš pilnā mērā bija sasniedzis.
Avoti: 8. sējums