zvalstīties
zvalstīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos; refl.
1.Virzoties šūpoties (parasti spēcīgi) no vieniem sāniem uz otriem — par transportlīdzekļiem, arī pasažieriem tajos.
PiemēriAutobuss tā zvalstījās izrūgušajā pavasara ceļā, ka spēj tikai noturēties uz sēdekļa!
1.1.Būt tādam, kas sveras, šūpojas no vienas puses uz otru (piemēram, par priekšmetiem).
PiemēriCaurvējā ņaud neeļļotās eņģes, durvīm zvalstoties caurvējā.
1.2.Gāzelēties, grīļoties (piemēram, ejot) — par cilvēkiem.
PiemēriViņš [piedzērušais] zvalstījās no vienas kājas uz otru un pret sienu.
2.Bezdarbībā gulšņāt. Valstīties. Vāļāties (1).
Piemēri..garlaikota madāmiņa zvalstījās uz dīvāna dzeltenas stāvlampas gaismā ar romānu rokā.
Avoti: 8. sējums