zvans
zvans -a, v.
1.Apakšdaļā atvērts dobs metāla veidojums ar kustīgu mēli iekšpusē, kura, atsitoties pret šī veidojuma malām, rada dzidras, melodiskas, parasti samērā augstas, skaņas.
PiemēriSudraba zvans.
Stabili vārdu savienojumi(Pie)kārt (arī likt) pie (lielā) zvana.
1.1.Šāda veidojuma radītās skaņas.
PiemēriVīri savos pelēkos vadmalas apģērbos, sievietes rūtainos brunčos un izrakstītos kreklos stāvēja jau pagalmā, kad atskanēja dievnama aicinošais zvans.
1.2.Zieds, kura vainaglapas sakārtotas zvanveidā.
PiemēriStingri.. ziedu kāti - bez manāmas noliekšanās notur smago zemes biti, kas līdz pusei ielien dziļajā zvanā.
2.Signālierīce, kas darbināta rada noteiktas frekvences skaņas.
PiemēriVelosipēda zvans.
2.1.Šādas signālierīces radītās skaņas.
Piemēri..ienāk Olivers. Viņš par kaut ko mazliet nervozē. Pie ārdurvīm atskan zvans.
2.2.Skaņu signāls, kas norāda, piemēram, uz kā sākumu vai beigām.
PiemēriNeskaidrs un grūti izpildāms noteikums [skolā] bija prasība [dežurantam] pierakstīt uz tāfeles skolēnus, kas pēc zvana līdz skolotāja ienākšanai klasē nesēž klusi un mierīgi..
Stabili vārdu savienojumiTrauksmes zvans.
3.parasti dsk.; mūz. Sitamais mūzikas instruments — metāla cilindru kopa, kas īpaša āmura sitienu iedarbībā rada noteikta augstuma skaņas.
PiemēriPēc tam spēlēju ar zēnu orķestri finālu no Gļinkas operas «Ivans Susaņins» ar zvaniem manā instrumentācijā..
3.1.Ar šādu instrumentu radītā skaņa.
Avoti: 8. sējums