Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
iedauzīt
iedauzīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Dauzot iebojāt.
PiemēriIedauzīt bļodai malu.
  • Iedauzīt bļodai malu.
  • Uz galda dega petrolejas lampa iedauzītu cilindru..
  • ..spīd veci patvāri, kādreiz iedauzīti, bet izgludināti..
1.1.Dauzot radīt, ieveidot (piemēram, robu).
PiemēriIedauzīt caurumu mūri.
  • Iedauzīt caurumu mūri.
2.sar.; parasti divd. formā: iedauzīts Bieži sitot, iebaidīt, padarīt tramīgu.
PiemēriIedauzīts suns.
  • Iedauzīts suns.
  • Kā iedauzīts zirgs Zetiņa mētā galvu no vienas puses uz otru - un kaut ko sauc.
  • Ārzemnieks strauji apstājās, kā pret sienu atdūries, pakāpās soli atpakaļ, vēl augstāk saslēja galvu, kā iedauzīts čigāna zirgs, pātagu ieraudzījis..
Avoti: 3. sējums