iededzināt
iededzināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.Pieliekot uguni, panākt, ka sāk degt, izstarojot gaismu. Panākt, ka sāk degt (uguns). Iedegt [1].
PiemēriIededzināt sveci.
1.1.Ieslēdzot panākt, ka (apgaismes ķermeņi) sāk izstarot gaismu. Ieslēdzot apgaismes ķermeņus, panākt, ka sāk spīdēt (gaisma). Iedegt [1].
PiemēriIedzināt galda lampu.
1.2.pārn. Spēcīgi, satraukt, saviļņot. Ļoti ieinteresēt.
PiemēriJa cilvēks par kādu lietu deg, tad viņš prot iededzināt arī citus.
Stabili vārdu savienojumiIededzināt sirdis.
1.3.pārn. Izraisīt (spēcīgas jūtas, vēlēšanās).
PiemēriTur, kur strādā šādi pedagogi - entuziasti, jauniešos tiek iededzinātas alkas pēc skaistuma, pēc mākslas vērtībām..
2.Dedzinot ieveidot (kādā virsmā, piemēram, ornamentus, zīmes).
PiemēriNo klavieru aizmugures rēgojās dzeltens Siguldas spieķa gals, kurā ar karstu stiepli bija iededzināti kādi raksti.
2.1.pārn. Panākt, būt par cēloni, ka (kas) dziļi iespiežas (apziņā).
PiemēriMums tu neizbēgsi... Dienu un nakti Nīkuram vajadzēja domāt par šiem vārdiem. Kā ar nokaitētu dzelzi tie iededzināti viņa smadzenēs.
3.pareti Padarīt tumšu, brūnu (parasti cilvēku, viņa ķermeņa daļas) — par sauli. Ļaut iedegt.
PiemēriMirdza.. redzēja daudzas sejas. Visas tās bija vēja nopūstas, saules iededzinātas un zemes un darba putekļiem piezīdušās.
Avoti: 3. sējums