iededzīgs
iededzīgs -ais; s. -a, -ā
iededzīgi apst.; pareti
1.Tāds, kas ātri iedegas (3)- par cilvēku.
PiemēriIededzīgs mākslinieks.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
Piemēri..arī darbabiedriem mana kaislība [krāt senas lietas] nepalika apslēpta... netrūka arī tādu, kas iededzīgi juta līdzi un mani dažādi atbalstīja.
Avoti: 3. sējums