iedauzīt
iedauzīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Dauzot iebojāt.
PiemēriIedauzīt bļodai malu.
1.1.Dauzot radīt, ieveidot (piemēram, robu).
PiemēriIedauzīt caurumu mūri.
2.sar.; parasti divd. formā: iedauzīts Bieži sitot, iebaidīt, padarīt tramīgu.
PiemēriIedauzīts suns.
Avoti: 3. sējums