lūžņa
lūžņa -as, s.; parasti vsk.
1.Bojātu, lietošanai nederīgu, arī nekārtīgi novietotu priekšmetu kopums. Vieta, kur atrodas šādi priekšmeti.
Piemēri..mētājās salauzti grozi, kastes, maisi, sasisti podi un spainīši, pat riteņi un sarauti aizjūga gabali. Un visai šai lūžņai pa vidu skraidīja vistas..
2.Nolauztu zaru, koku kopums. Vieta, kur atrodas daudz nolauztu zaru, koku.
PiemēriSprādzieni zemē izrāva jaunas bedres un aizbēra vecās, dzīvs nepalika neviens koks. Zeme tur pārvērtās par izsvaidītu zaru un stumbru lūžņu.
Avoti: 4. sējums