lūzt
lūzt lūstu, lūsti, lūst, pag. lūzu; intrans.
1.Šķelties, dalīties divās vai vairākās daļās, arī šķelties, dalīties nost no kā (kāda spēka iedarbībā).
PiemēriKoki lūst vētrā.
Stabili vārdu savienojumiKa lūst. Lūst vai plīst, arī plīst vai lūst.
1.1.Dalīties, šķīst (piemēram, par viļņiem).
PiemēriVēl jūra sten [pēc vētras], kā nesot smagu nastu, Vēl sirmie viļņi sēkļos lūst..
1.2.sar. Bojāties (par mašīnām, mehānismiem u. tml.).
Piemēri«..ekskavators lūst, un pašiem jāremontē..»
1.3.pārn. Beigt eksistēt, zust (piemēram, par psihiskiem stāvokļiem, parādībām).
Piemēri..vārds «dinastija» manā uztverē allaž saistījies ar jēdzienu par aristokrātiem, bet tagad šie priekšstati lūst - arī darba cilvēki var būt senas, cienījamas dinastijas pārstāvji.
1.4.pārn. Aprauties (par balsi, runu aiz pārdzīvojuma, satraukuma).
Piemēri«Bet man nav naudas ko samaksāt,» lūstošā balsī teica Ziltars.
1.5.pārn. Pilnīgi zaudēt garīgos spēkus.
Piemēri..Es redzējis esmu ļaudis.. Zem atmiņu smaguma lūstam.
2.parasti 3. pers. Mainīt izplatīšanās virzienu (pārejot no kādas vides citā) — par gaismu, gaismas staru.
Piemēri..saules stari.., lūzdami spoguļa slīpētajās malās, veidoja krāšņas varavīksnes.
3.parasti 3. pers. Būt pieblīvētam, pārpildītam (ar ko) — par vietu, telpu.
PiemēriMārtiņš: Klētis lūst no graudiem.
4.sar. Pilnīgi zaudēt fiziskos spēkus.
PiemēriSlokenbergs apdzērās ātri, bet lūzt nelūza. Tikai no miglainā skatiena varēja spriest, ka viņš vairs neko jēdzīgu neaptver.
Avoti: 4. sējums