sabakstīt
sabakstīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Bakstot savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
PiemēriVārdzēja neatbildēja, aizgriezās pret sienu un ar bālu, smalku pirkstu.. urbināja spaļus no baļķu šķirbās sabakstītajām pakulām.
- Vārdzēja neatbildēja, aizgriezās pret sienu un ar bālu, smalku pirkstu.. urbināja spaļus no baļķu šķirbās sabakstītajām pakulām.
1.1.Sabikstīt.
PiemēriRamona sabaksta ar dzelzs biguli pussadegušās skrandas, kamēr tās izplēn pavisam.
- Ramona sabaksta ar dzelzs biguli pussadegušās skrandas, kamēr tās izplēn pavisam.
- «Sabaksti krāsni! Izkritis pagales - un nodegs māja.»
2.Bakstot radīt caurumus, iedobumus. Bakstot sabojāt, parasti pilnīgi. Arī sadurstīt1.
Piemēri..lāses.. čukstēdamas bira zemē, mīkstais sniegs lejā kā neskaitāmu pirkstu sabakstīts.
- ..lāses.. čukstēdamas bira zemē, mīkstais sniegs lejā kā neskaitāmu pirkstu sabakstīts.
2.1.Bakstot, arī vairākkārt saskaroties ar ko asu, radīt sāpes, parasti sīkus, ievainojumus. Arī sadurstīt2.
PiemēriJau pļāvām rudzus... Es sēju kūlīšus un statīju. Rokas līdz elkoņiem tika sabakstītas un asiņoja.
- Jau pļāvām rudzus... Es sēju kūlīšus un statīju. Rokas līdz elkoņiem tika sabakstītas un asiņoja.
- Audzējot un kopjot dzeloņainos kaktusus, jāsargās sabakstīt rokas uz to adatveidīgajiem dzeloņiem.
- pārn. Tā viņš iet, nabags, vienaldzīgu.. skatienu sabakstīts.
Avoti: 7-1. sējums