Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
sabadīt
sabadīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.parasti 3. pers. Badot savainot, arī sakropļot.
PiemēriOtru [dēlu].. ganos sabadījis saimnieka bullis. Viņu, briesmīgās sāpēs sarāvušos un noasiņojušu, atrada tikai vakarā..
2.Sadurstīt.
PiemēriAr asam nagliņām zirgu sabadīt.
Avoti: 7-1. sējums