Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
sabaidīt
sabaidīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
Pēkšņi izraisīt (kādam) bailes.
PiemēriKādi tev ir gari ragi, Kādi tev ir asi nagi! Rāpies projām, vabulīt [vabolīt], Bērnus vari sabaidīt!
Avoti: 7-1. sējums