sabaidīt
sabaidīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
Pēkšņi izraisīt (kādam) bailes.
PiemēriKādi tev ir gari ragi, Kādi tev ir asi nagi! Rāpies projām, vabulīt [vabolīt], Bērnus vari sabaidīt!
- Kādi tev ir gari ragi, Kādi tev ir asi nagi! Rāpies projām, vabulīt [vabolīt], Bērnus vari sabaidīt!
- «Ptu, ptu, kā sabaidīji!» Silva tēlo izbīli. «Ko tu, Viktor, staigā tādiem kaķa soļiem, cilvēkus baidīdams?»
- ..vecākie asari tuvumā necieta citas zivis. Ar savu izskatu un izturēšanos viņi tās sabaidīja, un tām neatlika nekas cits kā peldēt projām.
Avoti: 7-1. sējums