Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
sabālēt
sabālēt -bālēju, -bālē, -bālē, arī -bālu, -bāli, -bāl, pag. -bālēju (retāk -bālu, 1. konj.); intrans.; reti
1.Nobālēt1.
Piemēri..gar balkona margām.. slaistījās students. Jauniņš, slaids un tieviņš, sabālušu pusaudža seju..
2.parasti 3. pers. Nobālēt2.
Piemēri..smilgas jau pārziedējušas, sabālējušas..
Avoti: 7-1. sējums