Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
sabarot
sabarot -oju, -o, -o, pag. -oju; trans.
1.Daudz barojot, panākt, ka (dzīvnieks) pilnīgi paēd.
PiemēriRītos viņa izslauca govis, sabaroja cūkas..
1.1.sar. Saēdināt (cilvēku).
Piemēri..saimniece mūs vēl labi sabaroja un par lētu naudu iesvēra katram prāvu gaļas gabalu.
1.2.sar. Dot (cilvēkam, retāk dzīvniekam) daudz apēst (ko). Dodot daudz ēst (ko), panākt, ka (cilvēks, retāk dzīvnieks) pilnīgi paēd (to).
PiemēriTajās reizēs, kad omu [vecmāmiņu] nelaida dzīvoklī, viņa mēģināja Ivo sastapt pagalmā vai uz ielas un turpat sabaroja ar gardumiem.
2.Izlietot (dzīvnieku) barībai (ko). Izlietot (dzīvnieku) barībai (kā lielāku daudzumu). Arī izbarot.
PiemēriNo Imanta šķīvja uz grīdas kaut kā aizdomīgi bieži krīt ceptie kartupeļi. Kaut tikai, palicis viens, nesabarotu tam sunim visu pusdienas tiesu!
3.Nobarot (dzīvnieku).
PiemēriCūkgaļu valsts pieņem divās kategorijās - bekonā un speķī. Par pirmo maksā vairāk, tāpēc ir saprotama saimniecību cenšanās rukšus nesabarot smagākus par 100 kilogramiem.
4.Ilgāku laiku, arī visu laikposmu barot (dzīvnieku). Ilgāku laiku barot (dzīvnieku līdz noteiktam brīdim).
PiemēriTrīs gadiņi sabaroju stallī bēru kumeliņu.
Avoti: 7-1. sējums